Dabasgāzes un jēlnaftas cenas pēdējā laikā ir strauji pieaugušas, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu un ASV plašākas sankcijas pret Krieviju. Paaugstinātās enerģijas cenas varētu apdraudēt eirozonas inflācijas perspektīvas un novest reģiona ekonomiku līdz stagflācijai.
Gan jēlnaftas, gan dabasgāzes cenas janvārī strauji pieauga, palielinoties pieprasījumam pēc enerģijas un saistībā ar jaunajām ASV sankcijām pret Krieviju. Dabasgāzes etalona nākotnes līgumi NYMEX biržā uz īsu brīdi pieauga līdz 4,37 ASV dolāriem (4,280 eiro) par miljonu britu termālo vienību (MMBtu), bet pirmdien atkāpās, pēdējo reizi sasniedzot 2022. gada decembrī novēroto līmeni. Tikmēr jēlnaftas, tostarp WTI un Brent, nākotnes līgumi sasniedza augstāko līmeni kopš 2024. gada augusta.
Dabasgāzes cenu kāpumu galvenokārt izraisīja strauji pieaugošais pieprasījums aukstā laika apstākļos ziemeļu puslodē, savukārt naftas cenu lēcienu izraisīja jaunās sankcijas, ko noteica aizejošā Baidena administrācija.
Dabasgāzes cenas dubultojas
Dabasgāzes cenas kopš 2024. gada oktobra ir divkāršojušās – no nepilniem 2 ASV dolāriem par MMBtu līdz nedaudz zem 4 ASV dolāriem par MMBtu, sākot ar otrdienu Āzijas sesijā.
Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem dabasgāzes nākotnes līgumi piegādei Nīderlandes Titula nodošanas iekārtā (TTF) līdz nedēļai, kas noslēdzās 8. janvārī, pieauga līdz vidēji 14,55 ASV dolāriem par MMBtu, kas ir par 27% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
WTI nākotnes līgumi kopš decembra sākuma pieauga par 17%, bet Brent nākotnes līgumi – par 14%, sasniedzot attiecīgi 78 un 80 ASV dolāru par barelu robežvērtības.
Amerikas Naftas institūta (API) dati liecināja, ka ASV naftas krājumi samazinājās jau septīto nedēļu pēc kārtas, kas beidzās 5. janvārī. Pagājušajā piektdienā ASV paziņoja par plašākām sankcijām pret Krievijas naftas eksportu, vēršoties pret ražotājiem Gazprom Neft un Surgutneftegaz, kā arī pret 183 kuģiem, kas ir pārvadājuši Krievijas naftu.
Paaugstinātās enerģijas cenas rada būtiskus riskus eirozonas tautsaimniecībai, īpaši ietekmējot apstrādes rūpniecības aktivitātes, jo Eiropas valstis cīnās ar politisko nenoteiktību, nedēļu pirms Donalda Trampa inaugurācijas.
Stagflācijas riski eirpzonā
Enerģijas cenu kāpums varētu sarežģīt inflācijas perspektīvu eirozonā, atkārtojot krīzi, ko piedzīvoja Krievija, uzsākot agresiju pret Ukrainu 2022. gadā. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) šogad, visticamāk, nāksies saskarties ar izaicinājumiem, līdzsvarojot tautsaimniecības izaugsmi ar augošo inflācijas spiedienu.
“No šejienes mums būtu jāredz cenu kāpums nedaudz augstāk, taču pastāv risks, ka spēcīgākas enerģijas cenas novedīs pie stagflācijas sajaukuma Eiropā, kas acīmredzami nespēj sakārtot savu enerģētikas politiku un saskaras ar tipiski moribējošu izaugsmi,” sacīja Austrālijas Compital.com vecākais tirgus analītiķis Kails Rodda.
Ar stagflāciju apzīmē ekonomiku, ko raksturo augsta inflācija, stagnējoša ekonomiskā izaugsme un augsts bezdarba līmenis, un šis scenārijs, šķiet, aizvien vairāk apdraud eirozonu.
S&P Global novembrī prognozēja, ka eirozonas IKP pieaugums 2024. gadā sasniegs 0,8%, bet 2025. gadā – 1,2%, pamatojoties uz ECB likmju samazināšanas paātrināšanu un zemāku inflācijas prognozi. “Sakarā ar izteiktāku enerģijas cenu kritumu mēs sagaidām, ka 2025. gadā inflācija būs nedaudz zemāka, nekā mēs paredzējām.” Tas liecina, ka enerģijas cenu kāpums varētu vājināt šīs prognozes.